Izvēlne
Uzturs

Augu valsts uzturs

Ja esi iedziļinājies dažādos uztura trendos un populārajās diētas, tad droši vien būsi pamanījis, ka lielākai daļai no tām ir kaut kas kopīgs. Par spīti daudzajām nevienprātībām, augu valsts produkti tiek celti saulītē un atzīts, ka to pietiekama iekļaušana uzturā var palīdzēt mums kļūt veselākiem un nodrošināt sevi ar svarīgām uzturvielām.

Kas tad īsti ietilpst augu valsts produktu kategorijā?

Sūdzēties par to, ka augu valsts uzturs ir garlaicīgs un nabadzīgs gan būtu nevietā, jo šajā kategorijā ietilpst dārzeņi, augļi, ogas, sēnes, rieksti, sēklas, pākšaugi un arī vērtīgi graudaugi. Vieni no populārākajiem augu valsts uztura virzieniem ir veģetārisms un vegānisms. Veģetārajā uzturā dažkārt tiek ietverti arī tādi dzīvnieku valsts produkti kā olas un piena izstrādājumi. Bieži vien cilvēki, kuri sevi pieskaita pie veģetārā uztura pārstāvjiem, tomēr savu reizi mēdz patērēt arī zivis un citas jūras veltes. Savukārt vegāni no uztura pilnībā izslēguši dzīvnieku valsts produktus, atsakoties ne tikai no gaļas un zivīm, bet arī no olām, piena produktiem un pat medus. Vegāniskais dzīvesveids lielākoties saistīts ar ētiskajiem aspektiem, tāpēc lielākā daļa tā sekotāju ikdienā izvairās arī no ādas izstrādājumiem.

Kādu apsvērumu dēļ cilvēki izvēlas pievērsties augu valsts uzturam?

Viens no izplatītākajiem iemesliem ir ētiskie apsvērumi. Cilvēki tā izvēlas iestāties pret vardarbību un dzīvnieku nogalināšanu, kā arī pret apstākļiem, kādos dzīvnieki tiek turēti. Kādam citam galvenais faktors ir rūpes par mūsu planētu, vēl kādam reliģiskā piederība, savukārt dažkārt tieši finansiālās iespējas ir noteicošais, jo augu valsts olbaltumvielu avoti, piemēram, pupiņas ir krietni lētākas kā dzīvnieku valsts produkti, gaļa. Daudzi pievēršas augu valsts uzturam ar mērķi uzlabot savu veselību un pašsajūtu.

Bet vai tiešām augu valsts uzturs uzreiz nozīmē arī veselīgs uzturs?

Pievēršanās veģetārismam vai vegānismam automātiski nenozīmē, ka tāpēc būsi daudz veselīgāks. Iespējams, pat pretējais efekts, ja neiedziļināsies savā ikdienas ēdienkartē un neplānosi to apdomīgi. Vegānisks un veģetārs uzturs neparedz norādījumus vai vadlīnijas, cik daudz un kāds veselīgs ēdiens tev ikdienā būtu jāapēd, bet gan sniedz norādes, no kā būtu jāatturas. Dažādi uz cukura bāzes ražoti našķi, konfektītes, saldumi, čipši, burbuļūdeņi arī ir klasificējami kā vegāniski produkti. Bet vai tāpēc veselīgi? Un otra būtiska lieta – ja neiedziļinies svarīgās detaļas, kā pareizi veidot savas maltītes, vari nodarīt sev pāri. Piemēram, ja līdz šim pusdienās ēdi graudaugus, vistas fileju un salātus, bet tagad vienkārši izslēgsi gaļu un to neaizvietosi ar kaut ko citu, uzņemsi ievērojami mazāk nepieciešamās olbaltumvielas. Tāds pats risks pastāv ar daudziem vitamīniem vai minerālvielām.

Plānošana un vēlreiz plānošana

Tomēr ar iedziļināšanos, izpēti un plānošanu ir iespējams nodrošināt, lai augu valsts uzturs būtu veselīgs un nodrošinātu tevi arī visu nepieciešamo dažādos dzīves posmos, piemēram, bērnībā, grūtniecības laikā, pieaugušā vecumā, vecumdienās, gan arī sportistiem. Augu valsts uzturs ir bagāts ar šķiedrvielām, minerālvielām, vitamīniem un fitoelementiem. Sportisti un citi cilvēki ar paaugstinātu nepieciešamību pēc olbaltumvielām spēj sev to nodrošināt pietiekā apmērā arī tikai ar augu valsts uzturu – ja tam pievērš attiecīgu vērību un rūpīgi plāno savas maltītes.

Es pati, laigan esmu visēdāja, tomēr uzskatu, ka augu valsts produktiem jābūt veselīga un sabalansēta uztura pamatā. Diemžēl bieži vien uzņemam tos par maz un dārzeņu uzņemšana aprobežojas ar pāris gurķa sķēlītēm uz siermaizes, vai salātlapu burgerī.

Visus, kas ir izlēmuši pievērsties vai jau kādu laiku piekopj veģetāru vai pat vegānisku dzīvesveidu, es gribētu aicināt to darīt atbildīgi. Piemēram, sāc ar sava ģimenes ārsta vai uztura speciālista apmeklējumu, izrunājiet un izvērtējiet tavu veselības stāvokli, potenciālos riskus un vēlamos rezultātus. Pajautā nosūtījumu asins analīzēm, novērtējot arī to, vai netrūkst kādi svarīgi vitamīni un minerālvielas, piemēram, vitamīni D, B12, A, K2, kalcijs. Tāpat vērts pārbaudīt, vai nav kādi hormonālās sistēmas traucējumi, jo pārmērīgs apstrādātas sojas produktu patēriņš vai pārlieku liels šķiedrvielu daudzums uzturā atsevišķos gadījumos var ietekmēt arī vairogdziedzera hormonus un dzimumhormonus. Atrodi speciālistu, kam vari uzticēties un kurš ir atvērts dažādām cilvēku izvēlēm un būs ieinteresēts palīdzēt, nevis nosodīs un kritizēs tavas personīgās izvēles.

Un dažas lietas, ko vari jau tagad ieviest savā ikdienā. Ēd pākšaugus, piemēram, pupiņas vai olbaltumvielām bagātus ogļhidrātus kā sorgo un kvinoja, lai uzņemtu pietiekami daudz olbaltumvielas. Izvērtē, vai papildus nav nepieciešams lietot arī uz augu bāzes gatavotus proteīnu pulverus, vitamīnu un minerālvielu kompleksus, Omega-3 (par uztura bagātinātājiem neaizmirsti konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, lai atrastu tieši sev piemērotāko risinājumu). Izvairies no dažādu pārstrādātu sojas produktu, kā arī dažādu pusfabrikātu lietošanas uzturā. Paturi prātā, ka ne viss, kam uz iepakojuma uzkabināta bļemba “vegan”, “raw”, “organic”, “low carb” utml., uzreiz arī nozīmē vērtīgs un veselīgs. Pietam, lielākoties šie produkti ir krietni pārcenoti. Atceries, ka, augu valsts uzturs arī satur kalorijas un, ja vēlies samazināt svaru, tad tāpat jāseko līdzi uzņemtā ēdiena apjomam, jo tie paši rieksti, lai cik vērtīgi, tomēr īstas kaloriju bumbas, ja ar tiem pārspīlē.

Sanāca gari, tomēr, manuprāt, šī tēma ir tiešām svarīga un tikai simbolu skaita taupīšanas nolūkos nevēlējos atmest ko būtisku. Un tagad gribu noslēgt ar vienu kolosālu citādu, kurš man patīk tik ļoti, ka pat vēlos to uztaisīt kā skaistu kanvu un pielikt pie savas virtuves sienas dienišķai iedvesmas devai un atgādinājumam.

“Eat real food. Not too much. Mostly plants.”

Michael Pollan, In defense of food

* Ēd īstu ēdienu. Ne pārāk daudz. Galvenokārt, augus.

Atsauces: