Kādā drēgnā rudens pēcpusdienā draudzene bija atbraukusi man līdzi uz Dubkalnu karjeru nopeldēties. Peldēju gan tikai es, bet pēc tam, dodoties uz silto mašīnu, viņa teica: ”Es gan nevarētu tā izpeldēties, man pat aukstās dušās grūti ieiet.” Bet ziniet ko, man arī galīgi neiet pie sirds ledains ūdens manā vannasistabā. Tieši tāpēc es katru nedēļu dodos peldēties uz kādu dabīgo ūdenstilpi, neatkarīgi no laikapstākļiem vai prokastinācijas un slinkuma līmeņa manā asinsritē. Es vēlos pastāstīt kad, kā un kāpēc tas viss aizsākās un padalīties, kādi ir galvenie ieguvumi, ko esmu izjutusi uz savas ādas, gan arī daudz dziļākos līmeņos.
Jau pieminēju, ka pēc būtības es neciešu aukstu ūdeni un nekad neesmu guvusi prieku no aukstām dušām. Karsta duša ir mana relaksācija pēc garas un grūtas dienas, mans mazais SPA rituāls. Dažkārt esmu mēģinājusi kontrastdušas, bet arī uz tām mana apņēmība diezgan ātri apsīkst. Taču pagājušā gada februārī sanāca iespēja aizbraukt līdz paziņai uz peldi āliņģī, paskatīties. Atceros, ka man biezajā ziemas jakā sala un es skatījos un pie sevis domāju:”Es nu nekad..” Bet manā dzīvē jau vairākkārt pierādījies, ka viss tas, ko “es jau nu nekad”, kādā brīdī pie manis atgriežas un rosina man paskatīties pavisam no citas puses. Tajā laikā bija vēl pāris cilvēki, kuru gaitām sekoju līdzi sociālajos tīklos un kuri ik pa laikam dalījās ar attēliem no savām vissezonu peldēm. Tas lika man aizdomāties – ja reiz šie cilvēki to dara un turpina darīt, tur taču kaut kam ir jābūt. Vai arī viņi visi ir absolūti traki.
Nolēmu, ka vēlos rūdīties un stiprināt savu imunitāti, lai arī gada aukstajos mēnešos spētu noturēties pie labas veselības. Tad kādā karstā jūlija pēcpusdienā pavisam viegli nāca šis lēmums – turpināšu peldēties arī rudenī un ziemā, kamēr vien man tas sagādās prieku un baudāmas sajūtas. Vēl vasarā es centos peldēties pie katras izdevības un uzkavēties ūdenī ilgāk nekā parasti. Tā līdz pat oktobrim gan gaisa, gan ūdens temperatūra bija tīri pieņemama, savukārt novembris sev līdzi atnesa krietni nešpetnākus laikapstākļus. Termometra stabiņš noslīdēja zem nulles un ūdens virskārtu dažkārt sāka rotāt plāna un asa ledus kārtiņa. Un tikai tad es sāku izjust, ko patiesībā nozīmē peldēt ziemā. Saņemties iziet no siltas mājas, kad ārā ir auksts, līst vai pūš ass ziemeļu vējš, lai kaut kur tajā drēgnumā ģērbtos nost un ietu iekšā ūdenī. Katru reizi pirms došanās peldēt man galvā skanēja jautājums – nu priekš kam man to? Bet ne reizi nepadevos šiem prāta izspēlētajiem jokiem un arī ne reizi neesmu to nožēlojusi.
Mani galvenie ieguvumi no ziemas peldēm
Fantastiskā sajūta, kad vienlaikus ir auksti, bet ādu tik patīkami dursta un kutina tūkstošiem mazas adatiņas, vien ir to vērta. Visas mazsvarīgās domas tajā brīdī pieklust un tu nonāc stāvoklī, ko varētu saukt “šeit un tagad”. Koncentrēšanās uz savu elpu, uz sajūtām, uz konkrēto mirkli. Priekš manis tā ir vistīrākā meditācija.
Sākotnēji mans galvenais mērķis bija spēcināt imunitāti, lai pasargātu sevi no saslimšanām. Tomēr drīz sāku izjust arī pavisam negaidītus ieguvumus. Katru reizi, stājoties pretī savām bailēm, es kļuvu patiesāka pret sevi. Labāk iepazinu savu prātu un to, kā tas darbojas. Grūti noticēt, cik bieži visi ierobežojumi un šķietamās nevarēšanas ir tikai mūsu pašu iztēles radīti! Es sāku vairāk noticēt sev, savām spējām un stiprināt pašpārliecinātību, savukārt šo sajūtu es pakāpeniski sāku attiecināt un pārcelt arī uz citām dzīves jomām, piemēram, sportojot vai realizējot kādus sen atliktus projektus un ieceres.
Droši vien tevi interesē, vai izdevās uzlabot savu veselību. Bet teikšu godīgi, man ļoti grūti to izvērtēt. Jā, šogad slimoju daudz mazāk un vieglāk kā parasti, bet vai tas ir peldēšanās nopelns? Vai lielāku lomu tomēr spēlē ikdienas aktivitātes un sakārtots uzturs? Taču droši varu apgalvot, ka esmu iemācījusies ieklausīties savā ķermenī un arī sadzirdēt, ko tas man mēģina pateikt. Būt saskaņā ar sevi. Lūk, to es saucu par patiešām vērtīgu ieguvumu vienmēr steidzīgajā ikdienā.
Daži ieteikumi no manas pieredzes:
- Ja esi izlēmis pievērsties vissezonas peldēm, lūdzu, atbildīgi izvērtē savu veselības stāvokli. Ideālajā gadījumā, kopā ar savu ārstu.
- Sāc peldēt vasarā un nepārtrauc. Laigan zinu, ka citi peldes uzsākuši arī gada aukstajos mēnešos, man tomēr šķiet, ka tas ir pārāk liels šoks nesagatavotam organismam.
- Peldies regulāri vismaz reizi nedēļā.
- Neej peldēties jau pirms tam nosalis. Kā arī pēc peldes parūpējies, lai pa rokai būtu ērti uzvelkams un silts apģērbs.
- Nedodies peldēt vienatnē, bet gan paaicini kādu līdzi – drošība pirmajā vietā. Un iespēja tikt pie fotogrāfijas.
- Liec galvā cepuri. Tev nav jābūt supervaronim. Ja jūti nepieciešamību, ir pieejami un nopērkami arī īpaši cimdiņi un zābaciņi tieši šādam nolūkam. Es pati tādus izmantoju, jo nevēlos apsaldēt savus jutīgos pirkstus.
- Uzņem laiku, cik ilgi atrodies ūdenī un neuzkavējies ilgāk kā esi plānojis, pat, ja šķiet, ka varētu peldēties vēl un vēl. Ķermeņa atdzišana notiek daudz ātrāk nekā tu domā, bet, kad sāksi to pamanīt, būs jau par vēlu. Es ūdenī pavadu 3 minūtes un jūtu, ka tas ir pilnīgi pietiekami.
- Ieklausies savās sajūtās. Ja esi slims, tev ir temperatūra, tad nepeldi. Pati esmu peldējusies ar nelielām iesnām, taču katru reizi izvērtējot savu pašsajūtu un patiešām ieklausoties ķermenī. Vienmēr pēc tam esmu jutusies labāk, taču es nekādā gadījumā nevēlos mudināt citus uz bezatbildīgām darbībām.
- Dodies peldēties uz kādu skaistu vietu, kas tevi uzlādē un kur vari pasmelties gan mieru, gan enerģiju. Man tāda vieta ir Dubkalnu karjers netālu no Ogres un katru nedēļu cenšos doties tieši tur.
- Peldi tikai tad, ja tas tev siedz prieku un gandarījumu, nevis, lai kādam kaut ko pierādītu. Ja arī ar laiku izjūti tikai nepatiku no šī procesa, nav vērts sevi mocīt. Iespējams, tev rūdīšanās nolūkos piemērotākas būtu tieši aukstās dušas vai vanna, kā arī pastaigas pa āru ar basām kājām vai kāda cita metode.
Ja esmu tevī raisījusi interesi par peldēšanu visu cauru gadu, te pāris interesanti resursi, kurus iesaku izpētīt – www.ledusskola.lv un www.latvijasronis.lv
